Jau otro gadu daudzu iemīļotais Piens rīko saviem draugiem brīnišķīgu svētdienas atpūtu - Piena festivālu. Pagājušogad noslinkoju un neaizgāju, bet šogad nevarēju to laist garām. Tad nu atriteņoja Linda, un mēs devāmies izpētīt brīnumus, ko piedāvajā Piens.
Iepriekš nebiju dzirdējusi Aneti dziedam, bet pēc šī minikoncerta noteikti turēšu acis un ausis vaļā, jo dziedāja viņa ļoti forši un stīgu meitenes arī gāja klāt labi. Tajā brīdī mēs visi vēl draudzīgi bijām satupuši uz zemes, un Linda atzīmēja, ka jūtas kā tādā mazā Positivusā. Būs vien jāpiekrīt - arī šeit bija tā draudzīgā atmosfēra un priecīgie cilvēki kādus var sastapt Positivus. Šķiet daba bija to vien gaidījusi, lai Anete beigtu dziedāt, un mūs apveltītu ar vakara pirmo, bet ne pēdējo, dušu. Neko darīt tik pat draudzīgi kā sēdējām uz zemes mēs meklējām patvērumu no lietus lāsēm.
 |
| Anete |
Lietus bija mitējies un Iļģi uzgrieza dančus pilnā sparā. Nevienu netraucēja jau radušās peļķes ,un tika lektas visvisādas dejas. Tā gan arī bija pēdējā pauze, ko ieturēja lietus, un Kārlis Kazāks spēlēja jau manāmi mitrākai publikai.
 |
| Iļģi |
 |
| Kārlis Kazāks |
 |
| Viegli |
Lietusarga mums nebija, bet mēs nevarējām stāvēt maliņā, kad uz skatuves nāca mūziķi, lai spēlētu dziesmas no albuma Viegli. Renārs Kaupers, Māra Upmane, Jānis Strapcāns un citi kopā uz skatuves jūtas tik viegli, ka arī priekšnesums izdodas superpozitīvs. Skatoties televīzijā koncertu bibliotēkā es ļoti vēlējos kaut varēu to klausīties dzīvē, un šādu pārsteigumu sagādāja Piena festivāls. Lietus netraucēja ne drusku, jo visur strāvoja prieks.
Tāds nu bija Piena festivāls.
Miu.
Kaivijs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru