svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Krista dzimšanas diena

   Janvāris varbūt arī nav rokzvaigzne no mēnešiem - auksts, tumšs-, bet tā nu ir sanācis, ka janvārī mums ir svētki un pat vairāki. Tādēļ arī janvāris iegūst savu kripatu smieklu un siltuma. Kā pirmā svinēšanas kārtībā ir Krista dzimšanas diena. Krists ir varen pozitīvs cilvēks! Izdarīgs, vienmēr palīdzēs un neviens nesmejas tik smieklīgi kā Krists, tad kad viņu kutina. Nopietni, ja tev ir izdevība, pamēģini kutināt Kristu! Tā ir viena no tām lietām, ko cilvēkiem vajadzētu rakstīt savos Bucket list.
   Šoreiz Krists izlēma, ka jauka vieta, kur svinēt, būtu kafejnīca Mierā. Protams, manā mīļajā Miera ielā. Kafejnīca tiešām ārkārtīgi jauka! Puķaini galdauti, dekupēti nieciņi, grāmatu plaukti un visā visumā mājīga atmosfēra. Īpaši jauki, ka nesen Mierā ir izveidojuši fondjū vakarus un tas lieliski iederējās mūsu svinībās.


   Krists bija visai sajūsmināts par fondjū. Tik sajūsmināts, ka gandrīz vai iebāza savu degungalu tieši karstajā sierā. Tiesa gan arī es varu tikai piekrist, ka karstais siers ir tāds, kurā labprāt varētu bāzt degungalu, lai pēc tam izmisīgi mēģinātu to nolaizīt. Mēs gan izlēmām tomēr pieturēties pie paprikas, tomātiņiem un tamlīdzīgām lietām.



   Jauna jubileja = jauna spēle! Tas nav obligāti, bet tā bieži gadās. Šoreiz Krista īpašumā nonāca slavenie Katanas ieceļotāji. Šobrīd mums ir pilnīgi skaidrs kādēļ ir izveidots pat čempionāts. Mēs gan brīdinām tos dažus, kas nav spēlējuši šo spēli, iespējamība ģimenes strīdam ir aptuveni tik pat liela kā spēlējot Monopolu.




   Šeit jūs varat aplūkot Rihardu un viņa matu mākslu. 


   Šis bija brīnišķīgs vakars! Smiekli, pļāpas un visādi citādi jauki pavadīts laiks ir mūsu sabiedrotais. Kristam ir par gadu vairāk un, kā jau tas ir visiem zināms, no 22 gadiem cilvēks drīkst oficiāli lietot teikumus kas sākas: "Kad mēs augām.." un "Manos laikos..". Tādēļ turpmākajos bloga postos nebrīnieties par saldi apcerīgiem atmiņu stāstiem un pamācībām janajai apaudzei.


Miu,
Kaivijs


pirmdiena, 2013. gada 11. februāris

Kokteiļvakars: Viskijs

   Tā jau tas ir ar pēdējo kursu studentiem - ne viņus kāds ir satics, ne redzējis. Tādi mītiski zvēri, kuri ik pa laikam parādās ar viegli izmisušu skatu acīs. Tomēr mēs izlēmām, ka kaut ko vajag darīt lietas labā un atkal satikties kokteiļvakarā. 
   Tā kā katru kokteiļvakaru vajag jaunu kokteili, tad šoreiz mēs pievērsāmies viskijam. Es neesmu droša par to vai cilvēki atbalsta viskija jaukšanau ar.. nu.. jebko, bet kāpēc ne? Tātad mums bija viss, ko vajag kokteiļvakaram - draugi un kokteiļi. 


   Protams, fotoaparāts rada cilvēkiem parādīt savu labāko pusi. Laura izlēma, ka tāda būs viņas labā sejas puse. Tas gan rada nelielas grūtības skatoties kamerā. Kā arī nevar aizmirst par viņas neesošo pakausi.



   Kā jau tas pienākas bija arī spēlītes. Ja nu kādam ir gadījies spēlēt Crazy Aliasu, tad jūs zināt, ka tā ir viena jancīga spēle. Skaidrot vārdus turot pirkstu pie partnera deguna jau liekas pavisam pierasti, jo nākamais, ko tu dari, ir slēpies ierakumos.


   Un kā gan bez manas 'mīļākās' spēles - tornis. Kā izrādās es ne vienmēr esmu pati neveiklākā persona mūsu kompānijā. Tas ir jauki un es esmu nedaudz atmaigusi pret torņa celšanu. Atslēga ir citiem taisīt stiprākus kokteiļus. ^^


   Šeit jūs varat redzēt Lindas emocijas viņas zaudējuma sakarā.



   Galvenais, ka satiekot draugus, liekas, ka nav pagājusi diena kopš pēdējās tikšanās. Atkal visi priecājas un smejas kā senāk. Un galu galā vajag taču arī kādu atelpas brīdi pa vidu mūsu nopietnajām un ļoti aizņemtajām dzīvēm.


Mjau,
Kaivijs