Jaunums

   Pirms pāries dienām ar Lindu un Kristu atkal devāmies riteņot. Šoreiz gan tas nebija parasts riteņojiens, jo Linda izbrauca pirmo reizi ar savu tikko iegādāto divriteni. Kā jau bildē varat vērot tas ir varen smuks - gaiši zils, lieliem riteņiem un visādi citādi ērts braucamrīks Rīgas ielām. 

   Tomēr, lai arī brīnišķīgs, arī tam ir neieciešams gaiss riepās, lai Linda varētu braukt nevis stumt.  Tad nu mēs devāmies uz tuvējo benzīntanku, lai uzpildītu divriteņa riepas ar gaisu, jo Krists apgalvoja, ka ar viņa pumpi tas nesot izdarāms. Brīdī, kad Krists aplūkoja iespējas uzpildīt gaisu ar tur pieejamo ierīci, viņš strauji mainīja savas domas. Izrādās ar to nevar iedabūt gaisu Lindas divriteņa riepās ne tik, tomēr nekas nav zaudēts, jo ar Krista pumpi var. Ei nu sazin, kā bija mainījies pumpis vai Krista uzskati par tā derīgumu, bet riepas tika kārtīgi piepumpētas un mēs varējām doties tālāk.

 

Pingvīni un pingvīns

 

   Nokļuvām mēs ārkārtīgi mīlīgā parkā netālu no Andrejsalas. Mēs ar Lindu apsēdējām soliņu, bet Krists tikmēr gauži nopietni uztvēra manu paziņojumu, ka viņam vajadzētu braukt ap dīķi 10 reizes. Nevaru gan apgalvot, ka ārkārtīgi sajūsminātais Krists apbrauca tieši 10 reizes, bet pāris tantes un dažus bērnus pa ceļam viņš sabaidīja noteikti.

   Krists piestāja kā reiz, lai aplūkotu manu jauno sēdēšanas veidu. Es izlēmu, ka sēdēt un vērot pīles nav interesanti un ka soliņš lieti noderētu, lai aplūkotu mākoņos, tad nu turpmāk ,ja redzam mani sēžam šādi nebrīnietis - tā tam vajag būt. Starp citu izrādās dažas konfektes krāso mēli un pat necenšas to reklamēt. Tā sakot pārsteigums.

 

    Tā kā mūsu jauko pasēdēšanu parkā sāka traucēt lietus lāses, nolēmām doties prom. Visi trīs apņēmīgi mināmies, līdz Linda ārkārtīgi strauji nobremzē, tā man gandrīz ietriecoties viņas divrtienī. Es ārkārtīgi pārsteigta vaicāju, kādēļ bija jāveic šāda strauja apstāšanās, uz ko Linda atrauc, ka zem kokiem nelīstot. Lai nu kā mēs ar Kristu laiku lieki netērējam un mētājam manu jauniegūto kaučuka bumbiņu, kuru nostaļģijas pārņemta ieguvu no tāda automāta Rimi, kurā var iemest naudiņas un ārā dabūt bumbiņu.

   Tad nu nogaidījuši mazāku lietutiņu, braucām mājup. Neilgu laiku kopšs izšķīrāmies, lai katrs dotos uz savu pusi, es saņēmu šādu sms no Lindas: "Ne jau es iebraucu sienā ar savu jauno divriteni :D". Tāds nu bija Lindas divriteņa pirmais izbrauciens un arī pirmais iebrauciens sienā.

Mjau

Kaivijs