Ir dienas, kad vajadzētu palikt istabā, piemēram, kad notiek
vētra. Tomēr mūs nevar noturēt mājās un mēs dodamies plašajā pasaulē. Tā nu mēs kādā jaukā svētdienā, kad laukā bija aptuveni -20 C grādi izlēmām, ka ir jāapmeklē muzejs. Tā kā daudz bija dzirdēts par renovēto Rīgas Biržu, ceļš tika nosprausts tieši uz turieni.
Linda ar Kristu ieradās manāmi laicīgi mūsu norunātajā tikšanās brīdī, ko gan es nevaru teikt par sevi. Viņi jau mani pazīst un nekādu pārsteigumu neizrādīja šajā sakarā, kad es beidzot biju atradusi ieeju muzejā. Ēka ir piedzīvojusi brīnišķīgas pārvērtības un izskatās patiešām burvīgi. Man aizvien šķiet, ka Krists vairāk bija ieinteresēts interjerā kā izstādītajos darbos. Šobrīd muzejā var aplūkot porcelānu, gleznu kolekciju, skulptūras un izstādi par Japānu. Uzraksts vēsta, ka mūmiju var sastapt tikai gida pavadībā. Tā kā gids mums diemžēl nebija, tad par mūmijas eksistenci es nevienu vārdu nevaru bilst.
Otrs mūsu gala mērķis bija Kara muzejs, kas atrodas Pulvertonī. Kara muzejā ieeja ir par brīvu un skatāms ir nu ļoti daudz kas. Muzejā var uzzināt visu par kariem Latvijas teritorijā un kariem, kuros bija iesaistīti latvieši, dažādos laika posmos. Ir izstādītas gan formas, gan ieroči, gan kauju plāni, gan dokumenti. Šis muzejs jāatzīst tomēr vairāk interesēja Kristam. Kamēr mēs ar Lindu visnotaļ raiti aplūkojām eksponātus, Krists, ārkārtīgi sajūsmināts, bija iegrimis ieroču pētīšanā un Linda viņam apsolīja, ka viņi atnāks vēlreiz, jo Krista prieki beidzās ar mūsu paziņojumu par izsalkumu.
Tā nu mums gāja ļoti aukstajā dienā. Iesaku apmeklēt Rīgas Biržu un Kara muzeju, jo abi ir ārkārtīgi interesanti un ness sevī daudz aizraujošas informācijas.
Miu,
Kaivijs
