piektdiena, 2011. gada 28. oktobris

KaivuDiena

   Kā jau tas arvien notiek un kā tam jānotiek, bija pienākusi tā diena un attiecīgais datums, kad Vārddienas svin tādas samērā reta vārda īpašnieces kā Kaivas.
   Lūgti vai nelūgti(jāsaka gan, ka šoreiz visai lūgti) mēs sākām riktēties un prātot,ko tad tādu labu un atmiņā paliekošu Kaivijam lai uzdāvina. Par ēdienu,kuru jau tā pierasts dāvināt dažādu neparastu kūku un kūciņu veidolā, mēs domu atmetām jau pašā sākumā- pietiek taču reiz. Vajadzēja ko citu. Brītiņš juceklīgu diskusiju ar skaipā pazūdošiem draugiem un dažu personu monologa, nonākam pie idejas par bilžu apsveikumu. To te drusku zemāk varat aplūkot.
   Apsveikuma vārdi mums allaž izdodas visai nejēdzīgi. Ne jau tāpēc,ka mēs nevarētu izdomāt ko labāku vai noformulēt sakarīgu domu,nē. Mēs gluži vienkārši šādu apsveikšanu ar neveikliem ievadvārdiem jau esam pieņēmuši par tradīciju. Tātad- tikpat nejēdzīgu apsveikumu vajag arī mūsu bilžu apsveikumā. Fotoaparāts,baterijas,sveicēji un mēs dodamies taisīt bildes.
   Drusku par parakstu "Tavi panki!". Tā mūs iedēvējis mans partijas biedrs-Jānis Lapiņš- vārdā. Mēs esot panki un cauri. Kāpēc un kā viņš pie šāda secinājuma nonācis- taujājiet viņam pašam.


   Apsveikumalbums gatavs,rokas salīmētas un dāvana sapakota. 
   Mēs nekad neierodamies laikā. Šajā kompānijā viss drīzāk norit pēc "būšu,kad ieradīšos" principa. Arī šoreiz viesus Kaivijs sagaida stundu vēlāk, kā paredzēts. Bet tas jautrībai un priekam netraucē. Mierīgs spēļu vakars ar gardu ēdienu, Kaivija tēta sparīgiem bļāvieniem,hokejam līdzi jūtot, un kustīgu un izplūstošu Rihardu.


   Protams. Nu prootams, ka tiek spēlēta mūsu mīļākā spēle ar zilo zaķīti pakaļā,kurš gan šoreiz palicis neizmantots un tā. Tas gan vairāk savējo joks no iepriekšējā gada Jāņiem aizķēries.


   Spēles noteikumu svarīga daļa ir pēc iespējas tēlaināk un mīklaināk izteikties par attēlu. Tā reiz Lukijs nolika bildi ar spuldzīti,bikli,taču visai apmierināti paziņojot :"Spīd tumsā".


   Svētkus svinēja, vai,nu, vismaz bija klāt to epicentrā arī Kaivija maldinoši resnlielais kaķis Merilina.

 

   Pasēdēšanas mūsu draugu lokā vienmēr bijušas jaukas un omulīgas. Nekas jau nebija citādāk arī šoreiz. Neatkarīgi no tā, vai tiekamies reizi 2 mēnešos vai katru otro dienu,mūsu kompānijā sarunas rit raitiem soļiem un vienmēr apkārt virmo tas siltais atkal tikšanās prieks. 
šis te tā ieskatam.

Smī.
Laurijs

otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Motormuzejs

   Tā kā mana autoskolas teorijas apgūšana strauji tuvojās noslēgumam, tad pirms teorijas eksāmena es izlēmu, ka man jāgūst iedvesma, tādēļ radās doma doties uz Motormuzeju. :)


   Tā nu mēs triju cilvēku kompānijā devāmies uz Motormuzeju.

Miniatūrās mašīnītes :D



   Kamēr mēs abas ar Kaivu vērojām mašīnu krāsas un domājām, kā tāds tonis varētu izskatīties uz nagiem, Kristam visu vajadzēja aptaustīt un tā darot viņš izpelnijās tantes nosodošo skatienu un pirksta kratīšanu. :D

Pīlīšu mašīnīte :)

  

  

   Beigās izdomājām, ka mūsu izklaides programma ir jāturpina, tā nu izlēmām, ka jādodas spēlēt biljardu. Es gan nevaru apgalvot, ka biljards man ļoti padodas un to pierāda arī tas, ka gan Kaiva, gan Krists mani apspēlēja. Un spriežot pēc rezultātiem, Kaivai ir vislielākās prasmes biljarda spēlēšanā, vai arī viņai ir vielielākā veiksme :D

Baudiet brīvo laiku sev interesantās nodarbēs ar saviem mīļajiem.:)

Bumči.
Linda :)

pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

Koks

   Pirms kāda laiciņa mans brālis ar draudzeni paziņoja, ka remontējot dzīvokli viņi vēlas oranžu sienu ar melnu koku. Ideja tika ierakstīta Radošajā sarakstā, un nekas cits neatlika kā sākt šo bailīgo uzdevumu.  Tad nu šeit ir iznākums sākot no skicēm līdz gala gleznojumam. Lai apskatītu lielāku klikšņini uz bildes.

Skices
Šo izvēlējās kā īsto.
Process.
Jā, es skatījos hokeju :D
 

Gatavs!

  

 

Ceru, ka tev patika!

Kaivijs

trešdiena, 2011. gada 19. oktobris

Dzērveņkūka

   Tas ir fakts - oktobris ir kūku mēnesis! Tā nu sanāca, ka kādā jaukā sestdienā pilnīgi nejauši ar Lindu un Kristu aizbraucu pastaigāt pa veikaliem. Staigājiens visai jauks un vērtīgs, bet mums aizvien gribējās ko garšīgu, un tā tapa ideja par improvizācijas dzērveņu kūku.
   Kristam atmiņā bija dikti spilgti iespiedusies mūsu gatavotā Citronkūka, un viņš balsoja par to. Tomēr Linda ierosināja, ka varētu izmantot vecmāmiņas dāvātās lielogu dzērvenes. Domāts darīts! Iznāca mums tāds hibrīds - pamatni ķēmām no Citronkūkas, pa virsu likām ar cukuru sacepinātas dzērvenes un drumstalas. Iznākums bija nu ļoti gards! Mēs nevarējām ne nopriecāties cik labi mums iznāca improvizēt cepot kūku.







   Šeit man ir jāpievieno paziņojums, ka šoruden tomēr ar gumiju neleksim, bet ceram to izdarīt nākamvasar.
   Cepiet savu garšīgo dzērveņu kūku!
Mjau.
Kaivijs

svētdiena, 2011. gada 9. oktobris

Rudens

   Ir rudens. Ir āboli. Tātad ir jāgatavo ābolkūka. Tā nu mēs kādā piektdienā satikāmies pie Lindas, lai ceptu ābolkūku. Kā reiz no iepriekšējā vakara bija iepalicis Kārlis un mēs ķērāmies pie lietas.
   Tā kā Laurijs neizrādīja vēlmi kustēt no vietas, viņas uzdevums bija mizot un griest ābolus, par ko gan viņa neirādīja īpaši lielāku entuziasmu. Tad nu mēs Lauriju pielietojām par plauktiņu kamēr kopā maisījām dažādas sastāvdaļas. Nekā sarežģīta jau nav un ar draugiem viss kļūst vēl vieglāk.





    Kārlis mums palīdzēja. Nu vismaz nosacīti, mūs uzmundrinot un veidojot dīvainas sejas izteiksmes. Krists gan parādījās tikai jau uz prombraukšanu un kūku nedabūja.


   Tad nu kūka laimīgi bija gatava, un mēs ar Lauru ķērāmies tai klāt. Jāatzīst, ka manas kūkas griešanas/likšanas iemaņas nav no tām spīdošajām līdz ar to kūka gandrīz tika izgāsta no šķīvīša. Tomēr galā mēs tikām un kūku ēdam. Bija laba! Ja interesē pagatavošanas sīkumi, tad lūdzu vērsies pie Lindas. Viņai ir tāda paveca recepte, kurā dažus vārdus nevar salasīt tādēl tikai Linda to var iztulkot.
    Izbaudi rudeni!


Miu.
Kaivijs