Citroniņš

   Man arī beidzot ir sanācis laiks apciemot Kaiviju, un kā jau tas notiek parasti, mēs izlēmam pagatavot kaut ko garšīgu. Tā nu mēs atradām recepti un devāmies uz Kaivas piemājas veikalu pēc nepieciešamajām sastāvdaļām. Kā jau vienmēr tas notiek, mēs nopirkām ne tikai to, kas nepieciešams mūsu cepumam, bet arī to, ko mēs ēdīsim, kāmēr gatavosim.

   Tā nu es ķēros pie uzkodas gatavošanas, kamēr (atvainojos, ja šajā vārdā pareizrakstības kļūda, bet es tiešām jutos ļoti apmulsusi, rakstot šo vārdu) Kaiva gatavoja mīklu. Tā kā Kaivai mājās viss ir paredzēts gariem cilvēkiem, tad man nācās izmantot palīglīdzekļus, lai varētu aizsniegt garšvielas, kas, protams, atradās augstākajos plauktos. Kad uzkoda bija pagatavota, es varēju ķerties pie citronu sulas spiešanas, jo mums bija nepieciešama vesela krūzīte ar citronu sulu.

 

   Tā kā mēs bijām nopirkušas nedaudz vairāk kā 1 kilogramu citronu, tad darbs bija visai laikietilpīgs, bet es to paveicu. Šeit gan jāmin kāds fakts, kuru Kaiva kaut kur bija izlasījusi, proti, ka garenie citroni esot sulīgāki, bet es novēroju, ka tā gluži nav un, manuprāt, apaļākie citroni ir sulīgāki. Tādēļ, ja jūs kaut kur izlasat, ka garenie citroni ir sulīgāki, neticiet tam.

   Kamēr (es joprojām neesmu pārliecināta par šī vārda pareizrakstību), es spiedu sulu, Kaiva jau bija pabeigusi mīklu un sāka tās ieklāšanu cepamajā formā. Kā redzat citroni tika ļoti izmocīti sulas spiešanas procesa laikā.

   Kad visi sagatavošanas darbi bija pabeigti un kūka bija ielikta cepties, mēs varējām nodoties nopietnajām un muļķīgajām sarunām. Sarunu laikā mēs ik pa laikam ieskatījāmies krāsnī un pulkstenī, lai būtu pārliecinātas, ka nepiededzināsim, kā man tas nereti izdodas, un ka kūka jeb mūsu cepums būs tieši tāds, kā receptē paredzēts.

   Kad receptē norādīto laiku cepums bija pabijis krāsnī un Kaiva bija pārbaudījusi tā stingrību un to vai tas neļum, mēs sākām gaidīt, kad cepums atdzisīs un mēs varēsim to nobaudīt. Kā jau var redzēt, gaidot mums kļuva garlaicīgi un tapa visdažādākās bildes. Kaiva arī paspēja sagarlaikoties tādēļ viņa izdomāja, ka taisīs man copes, kuras pēc tam arī jauks ārā. :D Tā nu, gaidot, uz manas galvas divas reizes tapa cope, kura tika arī pēc tam izjaukta. 

   Uz cepuma nogaršošanas brīdi bija ieradies arī Krists, un kad viņš Kaivai prasīja kas tas ir, Kaiva atbildēja, ka citroniņš. Tā nu mūsu cepums arī nomainīja nosaukumu no "Tas, kas mums tur sanāks" uz "Citroniņš". Labi vien ir, ka lai arī cepums bija ļoti gards, to nevarēja daudz apēst, jo tas bija ļoti citronīgs. Tā nu mēs beidzot atradām našķi, kas mūsu sabiedrībā noturētos nedaudz ilgāk neapēsts, jo , kā zināms, mums ļoti patīk ēst, un viss gardais ļoti veikli tiek apēsts :D

Bumči :)
Jauku mācīšanos tiem, kam drīz sāksies skola :)
Linda :)