Septembris iesūca mūs ar jaunām skolas lietām un atgādināja, ka eksistē tāda universitāte, kurā paiet gana daudz laika. Lai nu kā vienu dienu saņēmu no Lindas īsziņu, kas aicināja mani doties izbraucienā uz Siguldu. Brīdi padomādama, es piekritu, un tā nu mēs sēdāmies Krista ērtajā mašīnītē un devāmies ceļā.
Kā jau tas parasts mūsu aktivitātes ietver kādu piknikošanu vai ko tamlīdzīgu, tādēļ mēs piestājām pie Alfas, lai iegūtu kaut ko ēdamu. Es dodoties veikalā gribēju uzvilkt savu plašķīti, bet trāpīju nepareizajā rokā. Izlēmu, ka tik pat labi to var valkāt arī otrādāk. Tad nu tas ir tas, kas iznāca.
Mūsu jautrais mašīnbrauciens beidzās ar fiksu ideju, ka ir taču jābrauc ar vagoniņu. Es nekad ar tādu nebiju braukusi un tādēļ jutos īpaši iepriecināta. Vagoniņš, protams, aizveda mūsu sarunas pie gumijlēkšanas apspriešanas, un tad nu šeit ir vērojams vēsturisks brīdis. Mēs ar Kristu slēdzam vienošanos, ka šoruden ir jālec ar gumiju. Lindai šāds aizinājums nelikās vilinoš it nemaz, un viņa tikmēr šausminājās par vagoniņa aukstumiem. Jāatzīmē, ka arī Krists šausminājās par šādu ideju, bet nu jau vienošanas ir un jālec būs.
Pēc vagoniņbrauciena mēs devāmies lepuj pa līkloču taku. Kā izrādās tā ir kāda riteņbraucēja iecienīta. Mēs šo personāžu manījām braucam augšup un lejup vairākas reizes, un tas ir tikai mūsu gājiena laikā. Viņš pilnīgi noteikti ir traks, jo tādā ātrumā nesties lejā pa to taku in neprāts! Jātzīmē, ka Siguldā no riteņbraucējiem dodoties augšup vai lejup pa uzkalniņiem jāuzmanās - kāds cits riteņbraucējs strauji devās lejup, kad mēs gājām jau atpakaļ pie auto. Nu ļoti strauji un gandrīz man virsū.
Mums ar Lindu bija prātā konkrēta vieta, kur ir jānotiek piknikam. Tas ir pie Gūtmaņalas, kur ir neliels dīķītis un pie tā ir jauki soliņi. Tur mēs svinējām Artas otros 17 ,un vieta ir jaukām atmiņām pildīta. Mēs laimīgi ēdām gardumus, dzērām tēju un spriedām par to kā guļ pīles. Ak, jā un Krists izlēma kāpt kokā.
Tāds nu bija mūsu izbrauciens kādā jaukā rudens pēcpusdienā. Lieliska kompānija, skaista vieta un garšīgs ēdiens. Neko vairāk jau nevajag.
Nom.
Kaivijs
