otrdiena, 2013. gada 30. jūlijs

Jāņi

   Svētki ir tas brīdis, kad mēs noliekam darbus malā un izbrīvējam laiku sev un saviem mīļajiem. Vieni ir vairāk miera un siltuma pilni, citi smieklu un jautrības. Jāņi noteikti pieder tiem otrajiem.
   Kā jau tas pēdējos gados iegājies arī šies Jāņi tika pavadīti Engurē. Tā nu mēs tur ēdām un dzērām un priecājāmies pāris skaistas saulainas, vasaras dienas. Es nevaru jums atrādīt mūsu sabraukšanas bildes, jo Artūrs tās neģēlīgi izdzēse ieraugot savu esamību tajās. Viņa labā gan jāsaka, ka nekas izcili aizraujošs nenotika. Pamostoties bija skaidrs, ka nevar atbraukt uz Enguri un neaiziet uz molu. Tas tad arī tika darīts un kā jau tas mēdz būt pie mola, tur nesmaržoja visai jauki. Mūsu reakcija, protams, bija atbilstoša. Mēs ar Lindu apsēdējām molu, kamēr mūsu vīriešu kārtas pārstāvji par visām varītēm steidzās uz mola galu. Gribu atgādināt, ka mols nav nekāda joka lieta, jo mirkli pēc šo foto uzņemšanas Kaspars lēca no viena akmeņa uz otru, paslīdēja un savainoja kāju. Tā, ka esiet bērni uzmanīgi!



   Pēc mola apmeklējuma saprotams bija jāiegūst Jāņu zāles. Mēs neesam no tiem tradicionālākajiem Jāņotājiem, bet Jāņu zāles ir obligāts atribūts. Šoreiz mēs novirzījāmies no savas oriģinālās takas un izbaudījām nelielu piedzīvojumu. Ja prasa Kristam tad pati labākā daļa bija milzu virves atrašana. Virve, kā jau virves mēdz būt, bija piestiprināta pie koka un izrādījās ideāla, lai tur šūpotos. Krists un Edijs mums noteikti ir profesionāli virves šupotāji, bet mums pārējiem vajag vēl nedaudz prakses. Tālāk dodoties prom no virves un meklējot izeju uz ceļa, mēs uzdūrāmies gluži vai džungļiem. Un riepām. Un skaidrs, ka uz riepas vajag nobildēties. Katrā ziņā Jāņu zāles tika laimīgi salasītas.





   Kad Jāņu zāles skaisti rotā galdu, var ķerties klāt arī svētku pusdienu gatavošanai. Un gtavots tika pamatīgi. Mums šeit ir cilvēki, kas prot uzburt visādus maģiskus ēdienu. Krists ir mūsu grillēšanas eksperts, Kaspars zina visu par dārzeņu marinēšanu un Linda mūs visus saorganizē, tā lai kaut kas tiktu arī pagatvots. Mēs pārējie pildām palīgu funkciju un darām ko liek. Ēst tika un tika ēst pamatīgi. Reprezentācijai piedāvāju Kristu, kurš paziņojot, ka vairs neko nevar apēst, noripoja no galda.





   Pirmo reizi mēs uztaisījām arī ugunskuru. Uz to brīdi bija arī pamodies Toms ar cirvi un viņš sparīgi metās pie ugunskura radīšanas. Mēs pārējie vienā mierā sēdējām un malkojām savus dzērienu un baudījām ugunskuru. Reizumis pieslēdzās Krists un pabakstīja visu pasākumu. Ar laiku jāņotāji pa vienam vien izklīda, līdz palikām tikai mēs ar Artūru. Lai arī bija vēls mēs bijām apņēmīgi skatīties saullēktu, jo kas tie par Jāņiem bez saullēkta. Tiesa gan pašu sauli mēs neieraudzījām mākoņu dēļ, bet mēs zinām, ka viņa tur bija. Toties sarunājām, ka vajag lekt ar izpletni.


   Jāņu dienā daži mūsu biedri devās tālāk savos ceļos. Citi ar autobusus, citi ar divriteņiem. Mēs gan palikām un kaut kāds trakums tajos Jāņos ir, tas tiesa. Sīpoloņš rullē!






Šī bija viena no tām slinkajām dienām, kurās tu pārvietojies no gultas uz pusdienu galdu un tad uz kādu zāles pleķīti. Mūsdienu jaunatne, protams, ieslīgst savos telefonos. Tā pa vienam vien atbira arī citi mūsu viesi. Līdz palikām tikai mēs ar Lindu un Kristu. Apēdām visu, kas vēl garšīgs palicis, paspēlējām Katanu un tad jau vajadzēja doties arī mums.





   Lai kas tiek darīts ir svarīgi cilvēki, kuri tev ir apkārt. Mūsu Jāņos bija tikai visforšākie cilvēki un cerams tas tā būs vēl daudzus gadus. Tā mēs tiekamies un šķiramies, lai atkal satiktos. Galvenais ir neaimirst.


Miu,
Kaivijs

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru