Man arī bija dzimšanas diena! Nolēmu, ka pensijas vecuma tuvošanos, vajag atzīmēt tā no sirds un uzaicināju draugus un draudziņus no visvisādām malām un nomalēm.
Kā jau tas nākas sākumā viesi bija nedaudz apjukuši. Tā nu mēs aprunājāmies kā kāzās - no kurienes pazīst līgavu/līgavaini. Līgavas un līgavaiņa vietā biju gan tikai es pati. Ciemiņi, kopīgi par mani pasmejot, jau bija krietni jautrākā omā un ballīte varēja iegriesties. Kā var redzēt es biju visai priecīga par notiekošo un nedaudz nobijusies, kad puiši mani izlēma celt gaisā smagākajā krēslā, kas atrodams mājā. Viss gan beidzās labi un nepagāja ne piecas minūtes, kad es varēju ieelpot atlaižot krēsla malas.
Mēs, protams, esam ārkārtīgi daiļas būtnes un kā tādām pienākas reizēm ģībstam. Reizēm ģībstam visas kopā. Tas tāpat kā par to iešanu uz toleti - kopā drošāk.
Kā jau kārtīgai ballītei arī man bija tēma, kas bija vienradži. Un kā jau tas nākas cilvēks, kas tur kameru, reti tiek kadrā, bet nu šeit ir bilde ar Martu, kurai ir kleita ar maziem rozā zirdziņiem. Zirgi ir vienradžu wannabe tā ka der.
Es nemēdzu būt dramatiska. Nemaz. Nekad.
Mani mīļie ciemiņi. Katrs no mums ir nokļuvis dažādās vietās - skolā, augstskolā, darbā, kādā pulciņā - un bieži gadās, ka šajās vietās atrdodas kādi forši cilvēki. Šie ir mani foršie cilvēki. Tiesa gan ne visi, bet tomēr. Mani mīļumi Linda un Krists, ar kuriem ir būts visur un darīts viss, labākās darba kolēģes, kuras šķiet pareizāk saukt par draudzenēm, kripata no maniem supergudrajiem kursa-briedīšiem, ar kuriem arī nakts vidū var risināt antropoloģiskas sarunas, klasesbiedri no visjautrākās vidusskolas klases vēsturē, kuri zina ka vajag turēties kopā, un, protams, pa kādam vēl neiepazītam viesim, jo tikai tā jau rodas tie mīļcilvēki. Paldies, ka jūs man esat!
Miu,
Kaivijs
man patīk, ka es arī tomēr esmu spoguļbildē :)
AtbildētDzēstVismaz :)
Dzēst