Kā jau tas arvien notiek un kā tam jānotiek, bija pienākusi tā diena un attiecīgais datums, kad Vārddienas svin tādas samērā reta vārda īpašnieces kā Kaivas.
Lūgti vai nelūgti(jāsaka gan, ka šoreiz visai lūgti) mēs sākām riktēties un prātot,ko tad tādu labu un atmiņā paliekošu Kaivijam lai uzdāvina. Par ēdienu,kuru jau tā pierasts dāvināt dažādu neparastu kūku un kūciņu veidolā, mēs domu atmetām jau pašā sākumā- pietiek taču reiz. Vajadzēja ko citu. Brītiņš juceklīgu diskusiju ar skaipā pazūdošiem draugiem un dažu personu monologa, nonākam pie idejas par bilžu apsveikumu. To te drusku zemāk varat aplūkot.
Apsveikuma vārdi mums allaž izdodas visai nejēdzīgi. Ne jau tāpēc,ka mēs nevarētu izdomāt ko labāku vai noformulēt sakarīgu domu,nē. Mēs gluži vienkārši šādu apsveikšanu ar neveikliem ievadvārdiem jau esam pieņēmuši par tradīciju. Tātad- tikpat nejēdzīgu apsveikumu vajag arī mūsu bilžu apsveikumā. Fotoaparāts,baterijas,sveicēji un mēs dodamies taisīt bildes.
Drusku par parakstu "Tavi panki!". Tā mūs iedēvējis mans partijas biedrs-Jānis Lapiņš- vārdā. Mēs esot panki un cauri. Kāpēc un kā viņš pie šāda secinājuma nonācis- taujājiet viņam pašam.
Apsveikumalbums gatavs,rokas salīmētas un dāvana sapakota.
Mēs nekad neierodamies laikā. Šajā kompānijā viss drīzāk norit pēc "būšu,kad ieradīšos" principa. Arī šoreiz viesus Kaivijs sagaida stundu vēlāk, kā paredzēts. Bet tas jautrībai un priekam netraucē. Mierīgs spēļu vakars ar gardu ēdienu, Kaivija tēta sparīgiem bļāvieniem,hokejam līdzi jūtot, un kustīgu un izplūstošu Rihardu.
Protams. Nu prootams, ka tiek spēlēta mūsu mīļākā spēle ar zilo zaķīti pakaļā,kurš gan šoreiz palicis neizmantots un tā. Tas gan vairāk savējo joks no iepriekšējā gada Jāņiem aizķēries.
Spēles noteikumu svarīga daļa ir pēc iespējas tēlaināk un mīklaināk izteikties par attēlu. Tā reiz Lukijs nolika bildi ar spuldzīti,bikli,taču visai apmierināti paziņojot :"Spīd tumsā".
Svētkus svinēja, vai,nu, vismaz bija klāt to epicentrā arī Kaivija maldinoši resnlielais kaķis Merilina.
Pasēdēšanas mūsu draugu lokā vienmēr bijušas jaukas un omulīgas. Nekas jau nebija citādāk arī šoreiz. Neatkarīgi no tā, vai tiekamies reizi 2 mēnešos vai katru otro dienu,mūsu kompānijā sarunas rit raitiem soļiem un vienmēr apkārt virmo tas siltais atkal tikšanās prieks.
šis te tā ieskatam.
Smī.
Laurijs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru