Festivāli pēdējos gados arī pie mums sit augstu vilni. Ja labi grib var atrast lielāku vai mazāku festivāku gandrīz katrā nedēļas nogalē. Tomēr man sirdij vistuvākais vismaz pagaidām ir arī tas viszināmākais - Positivus. Arī šogad man bija tas prieks aizbraukt, padzīvoties un uzsūkt Pozitīvo enerģiju vismaz līdz nākamajam gadam.
Kā jau visi saprātīgi cilvēki savas mantas es sāku krāmēt apmēram stundu pirms izbraukšanas. Man arī patīk dzīvot bīstami. Pārsteidzošā kārtā es gandrīz neko neaizmirsu. Kaķis uzskatīja, ka viņam arī ir jāpiedalās. Diemžēl festivālā tev neviens neļauj ņemt līdzi kaķi, ko es, protams, būtu darījusi citām kārtām.
Pirmais, ko es redzēju, bija dziedoša meitene traki spīdīgā džemperītī un vīrietis kāzu kleitā. Tas ir festivāla gars. Visi noteikumi par to ko vilkt mugurā ir atcelti un var sastapt ārkārtīgi jancīgi tērptas personas.
Noa tika dzirdēts un es pat nebiju uzvilkusi visas drēbes. Labi, iespējams, ka visas, bet tikai savas. Toties nākamajā dienā Toms bija peldēt, kamēr es slēpos no nenormālā vēja. Viena no lietām, kuras es aizmirsu, bija peldkostīms.
Sigur Ros bija skaisti. Sēdēt uzkalniņā bija ļoti laba ideja un priedes kuras šūpojās vējā bija ideāls videoklips.
Kā jau nākas, kad lielie koncerti ir garām ir jādejo. Un bija labi. Toms apgalvoja, ka tas kas tur notiek ir kosmoss. Kosmoss ir tieši tas kam vajag notikt Positivus deju placī.
Kad svētdienas naktī, mēs ejot uz telti izmetām loku pa pludmali, spīdēja liels, skaists mēness. Positivuss bija noslēdzies. Šoreiz tas bija īpašs. Varbūt tas bija pilnmēness, varbūt kaut kas cits, bet pilnīgi noteikti maģisks. Paldies, Postivus!
Miu,
Kaivijs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru