svētdiena, 2012. gada 12. augusts

Makaronēšana

   Pašu gatavoti makaroni ir daudz garšīgāki kā tie, kas jau gatavi gaida savu pircēju veikalu plauktos. Tie gan nav vienāda garuma, biezuma un pēc pirmā mēģinājuma tie izskatās pēc nepieradināta makaronu mudžekļa, taču, kad amats rokā, tos pagatavot ir viegli un tie iznāk dikti garšīgi. Un to jums saka kāds, kurš veikalmakaronus neēd,kamēr vien pastāv tāda iespēja,- es. Bet šie ir labi. Viss, kas nepieciešams, ir viena Kaiva, viena Linda, viens Krists, viens suns, kurš cik vien iespējams maisās pa kājām un visus klupina, un viena kliba Laura, kurai pieder makaronu taisāmā mašīnīte( te es uzreiz piebildīšu, ka bez mašīnītes var iztikt, ja vien tevī mīt apņēmība pašam kārtīgi izrullēt plānu mīklu un ar nazi vienu pa vienam griezt makaronus,izpaužoties formās un izmēros). Un,protams, tādas mazsvarīgas lietas, kā makaronmilti, olas un eļļa. Un tad vēl kaut kas, ko ēst, kamēr tiek gatavoti makaroni.



   Nekā sarežģīta jau tur nav un mēs kā izmērcēti entuziasmā ķeramies pie lietas un rullējam nejēdzīgi garus makaronus. Brīdi pat apsvērām domu negriezt izrullēto mīklu, bet to izvārīt kā vienu milzīgu makaronu.



   Mēs it kā cenšamies ēst veselīgi, bet mums ne vienmēr sanāk. Un tādās reizēs mēs piestūķejamies ar slikto pārtiku līdz ausīm, kā to visai uzskatāmi demonstrē Krists.



   Īpaši daudz laika tā padarīšana arī neprasa, ja vien pa vidu netiek darītas visādas muļķības, kā tas notiek mūsu kompānijā, un jau pēc brītiņa, makaroni pārņem visas vietas virtuvē, kur vien tos iespējams pakarināt. Pakaramā nosaukums jau vien norāda uz to, kam tas derīgs un tā mēs tos ņemam talkā un rindojam uz tiem gatavos makaronus. 



   No 500g miltu un 5 olām iznāk visai iespaidīgs daudzums makaronu. Tik iespaidīgs, ka to nevaram apēst pat mēs un pat par spīti tam, ka mums ir daudzēdājs Krists, kurš mēdz darboties gluži kā melnais caurums.



   Nu, un tad jau siers, kečups, mērces, tējas un mēs esam gatavi ēst. Šie ir vienīgie makaroni, ko ēdu no brīvas gribas un iesaku jums ar kādreiz pamēģināt tos pagatavot.




P.S. Kā izrādās, rožu tēja ir diezgan garšīga.




Smī.
Laurijs

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru