svētdiena, 2012. gada 29. janvāris

Pieaugušie

   Janvāra beigas mūsu kompānijā nozīmē dubult-dzimšanas dienu. Tā nu tas ir sanācis, ka Kristam un man (Kaivijs) dzimumdienas ir tikai ar dienas atstarpi. Tad nu divu domu nav ir jāsvin kopā!
   Tā kā 21 ir tāds nopietns cipars, kā mēs to jau uzsvērām Laurija svētkos, tad izlēmām, ka kā nopietni cilvēki sāksim svinības kādā pieklājīgā kafejnīcā. Mūsu izvēle krita par labu ārkārtīgi piemīlīgajai "Fazendai". Par "Fazendu" var teikt tikai to labāko. Tur ir ļoti mājīgs un glīts interjers, jauka viesmīle un garšīgas kūkas. 
    Tā kā mēs visi esam varen aizņemti cilvēki, tad mums neizdevās satikties pirms tam un savienot Krista dāvanu ar lenti. Rihards bija dikti ieinteresēts šajā pasākumā, jo atzina, ka līdz šim vēl nav sējis dāvanai lentu. Tad nu viņš arī ļoti apņēmīgi ķērās pie darba. Jāatzīmē, ka tik rūpīgu lentas sējēju es nebiju sastapusi, un Rihards tam nodevās ar visu nopietnību. Gala rezultāts varbūt arī nebija tas glītākais, bet tas netraucēja Kristam dāvanu pēc dažām minūtēm saiņot vaļā.




   Kūka bija ārkārtīgi garda un Krists visu laiku brīdināja mūs, lai sargām savus gabalus, jo Laura redz izskatās ļoti aizdomīga. Iespējams tas viņam tā likās, jo, kad kūka tika atnesta, Laura izsaucās "Lieli gabali! Tas labi!" un strauji uzsāka kūkas ēšanu.


   Secinājums ir viens, nopietni cilvēki laikam no mums neiznāks. Sēžam visi kā sēžam, runājamies, Rihards, cenšoties ietilpināt kadrā ko vairāk no mums, drusku atšūpinās krēslā atpakaļ. Linda par brāli rūpējoties ieteic viņam tā nedarīt, jo "..tā taču var nogāzties!" Protams, kas notiek aptuveni pēc 30 sekundēm? Linda kaut kā iešūpina savu krēslu, un daudz netrūka, lai viņa nogāztos. Šajā attēlā jūs varat redzēt manu sejas izteiksmi redzot Lindas centienus apvelties.


   Lai nu kā pēc kūkas un vīna mēs visi dodamies pie manis un uzspēlēt kādu spēli. Dixit ir super un šovakar mums sazin kādā veidā nāk prātā filmas. Un sazin kādā veidā mēs pat saprotam kuras. Nu vismaz daži.



   Vakars bija brīnišķīgs un pēc spēlēm nemaz ar vēl nebeidzās. Es ceru, ka šie mīļcilvēki būs man līdzās arī, lai nosvinētu 31 dzimšanas dienu un arī 151, jo tad jau mēs būsim izdomājuši kā dzīvot mūžīgi.
   Lai veicas!


Miu,
Kaivijs

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru