Lindiņsvētki

   Dzimšanas diena! Kamēr mēs ar Kristu vecuma iestāšanos atzīmējām jau gada sākumā, Linda mums pievienojās tikai nesen. Tas, protams, bija jāatzīmē.

   Kā jau nākas Linda saaicināja viesus un pasniedza ārkārtīgi gardas svētku vakariņas. Ja dodies pie Lindas esi drošs tiksi labi pabarots. Tika pasniegts suši, salāti un īpašā marinādē gatavoti vistas stilbiņi. Tas viss, protams noveda pie parastā rezultāta un visi kā viens pārēdās. Es izlēmu, ka par labu varētu nākt miedziņš dzimšanas dienas vidū. Taču neko ilgi neizdevās pagulēt, jo nācās ēst kūku. Krists kūkas griešanai piegāja radoši un izlēma, ka gaļas nazis būtu gana labs instruments servēšani. Viņa ideja gan tika diezgan strauji noraidīta.

   Rihards bija traki jauks un muzikāli apsveica Lindu divreiz šajā vakarā. Pirmā reizi bija mājās ar dziesmu un ģitāru. Otrreiz Rihards sarīkoja visai mīlīgu pārsteigumu ar saldo Sapņos un Kokteiļos. Viņš mums bija tāds aizdomīgs kādu brīdi un tad jau nāca kūka un dziedāšana. Sapņos un Kokteiļos todien kā reiz bija karaokes vakars un jāsaka varen romantisks vakars tas bija. Lai nu kā Rihards dziedāja un meitenes dejoja. Ko tur vairāk var piebilst.

   Tālāk jau ballēšanās un iemīļotu vietu apmeklēšana. Gribu atzīmēt, ka Anete mums laipni ierādīja tādu jauku jaunu iestādījumu kā Limonāde. Visnotaļ pozitīva vieta, kuru iesaku apmeklēt!

   Bija traki jauks mums vakars un nakts, kurš tika noslēgts ar bildēšanos pie kāpostiem. Jo kāpēc ne. Draugi, garšīgi ēdieni un labi dzērieni ir recepte, kura nevar noiet greizi. Linda nu ir pievienojusies mums veco cilvēku bariņā, bet es gribētu atgādināt, ka te ir pavisam jauki. Var vienā mierā vakariņot četros, iet gulēt astoņos un brīvdienās spēlēt galda spēles līdz nelabumam.

Mīī,
Kaivijs

Krista dzimšanas diena

   Janvāris varbūt arī nav rokzvaigzne no mēnešiem - auksts, tumšs-, bet tā nu ir sanācis, ka janvārī mums ir svētki un pat vairāki. Tādēļ arī janvāris iegūst savu kripatu smieklu un siltuma. Kā pirmā svinēšanas kārtībā ir Krista dzimšanas diena. Krists ir varen pozitīvs cilvēks! Izdarīgs, vienmēr palīdzēs un neviens nesmejas tik smieklīgi kā Krists, tad kad viņu kutina. Nopietni, ja tev ir izdevība, pamēģini kutināt Kristu! Tā ir viena no tām lietām, ko cilvēkiem vajadzētu rakstīt savos Bucket list.

   Šoreiz Krists izlēma, ka jauka vieta, kur svinēt, būtu kafejnīca Mierā. Protams, manā mīļajā Miera ielā. Kafejnīca tiešām ārkārtīgi jauka! Puķaini galdauti, dekupēti nieciņi, grāmatu plaukti un visā visumā mājīga atmosfēra. Īpaši jauki, ka nesen Mierā ir izveidojuši fondjū vakarus un tas lieliski iederējās mūsu svinībās.

   Krists bija visai sajūsmināts par fondjū. Tik sajūsmināts, ka gandrīz vai iebāza savu degungalu tieši karstajā sierā. Tiesa gan arī es varu tikai piekrist, ka karstais siers ir tāds, kurā labprāt varētu bāzt degungalu, lai pēc tam izmisīgi mēģinātu to nolaizīt. Mēs gan izlēmām tomēr pieturēties pie paprikas, tomātiņiem un tamlīdzīgām lietām.

   Jauna jubileja = jauna spēle! Tas nav obligāti, bet tā bieži gadās. Šoreiz Krista īpašumā nonāca slavenie Katanas ieceļotāji. Šobrīd mums ir pilnīgi skaidrs kādēļ ir izveidots pat čempionāts. Mēs gan brīdinām tos dažus, kas nav spēlējuši šo spēli, iespējamība ģimenes strīdam ir aptuveni tik pat liela kā spēlējot Monopolu.

   Šeit jūs varat aplūkot Rihardu un viņa matu mākslu. 

   Šis bija brīnišķīgs vakars! Smiekli, pļāpas un visādi citādi jauki pavadīts laiks ir mūsu sabiedrotais. Kristam ir par gadu vairāk un, kā jau tas ir visiem zināms, no 22 gadiem cilvēks drīkst oficiāli lietot teikumus kas sākas: "Kad mēs augām.." un "Manos laikos..". Tādēļ turpmākajos bloga postos nebrīnieties par saldi apcerīgiem atmiņu stāstiem un pamācībām janajai apaudzei.

Miu,

Kaivijs

Jāņi

   Ne jau bieži izdodas sadzenāt kopā visu draugu bariņu. Katram ir savs ikdienas miljons padarāms, un visiem kopā satikties un priecāties par dzīvi nesanāk. Tādēļ ir ļoti, ļoti jauki, ka pastāv visādi svētki, jo tajos tad nu katrs noliek maliņā ikdienas lietas un vienkārši ir kopā ar draugiem. 

   Jāņi noteikti ir vieni no šiem svētkiem un nu jau par tradīciju ir kļuvis satikties Engurē. Šoreiz kā par brīnumu esam visi, kas nu mēs varētu būt, un tas pilnīgi noteikti nodrošina diezgan konstantu kņadu, kāda drauga ķircināšanu vai vienkārši dumjas sejas. Mēs kā jau mēs kārtīgi pievērsāmies pārtikas jautājumam. Tādēļ satraukumam nav pamata, jo sarkanā roka pieder Kristam, kurš tikai mēģināja mūs nosmērēt ar gaļas marinādi nevis nožmiegt.

 

 

    Es izlēmu, ka nav ko lietas atlikt un apvienošu patīkamo ar lietderīgo, tas ir, sabildēšu Lauriju. Viņa gan neizrādīja tikpat lielu sajūsmu, kad es paziņoju, ka plānoju pielīmēt viņas uzacis pie sejas un noklāt visu ar spīdumiem. Tomēr Laurijs bija īsts vīrs (vairāk jau kā tāds, kas ir drag queen, jo parasti vīri laikam nestaigā ar spīdumainu seju) un padevās manām idejām. Jāazīst, ka pēc šī pasākuma ne tikai Laurijs bija ar spīdumiem turpmākās dienas, bet arī visi pārējie.

    Jāņi ir un paliek Jāņi, tādēļ vainags ir absolūta nepieciešamība. Kad nu mēs visi devāmie Jāņu zāļu meklējumos, tad izklīdām pa ceļu kā tāda skolēnu grupa. Es noteikti gribētu vērst uzmanību uz Bromance, kas mums te ir izveidojusies. Visnotaļ piemīlīgi!

    Kad Jāņu zāles ir savāktas, tad var ķertie pie vainagu pīšanas. Protams, viss tiek darīts ar rūpību, bet tā kā puiši vainagus nepina, tad viņi rūpējās par meitenēm. Tas būtu, Linda bija neapmierināta, ka viņas pleds krīt no pleciem nost, un tādēļ Rihards un Kārlis nolēma viņai izlīdzēt un, izmantojot vainagu pīšanas tehniku, piesiet pledu ar diegu pie Lindas. Tas, kādēļ pie Lindas tika piesiets ne tikai pleds, bet arī Anna, gan man ir aizvien viegli neskaidrs.

   Tas drošvien ir pamanāms, ka mums patīk ēst. Šeit tikai vēl viens uzskates materiāls. Mēs izlēmām, ka Māršmalovu ēšanas bildes jau būtu par traku lielākajai daļai apzinīgu cilvēku.

    Gāja mums forši un pat ļoti. Smējāmies tā, ka Ance atkal kaut kādu iemeslu dēļ nogāzās gar zemi, bet tas tā ir paredzēts. Un vispār sasmēlāmies iedvesmu un prieku turpmākajai vasarai. Ceru, ka arī tavi Jāņi bija tik pat pozitīvi!

Miu,

Kaivijs

Izlaidums

   Mūsu valstī ir tāda pilsēta Rīga. Rīgā savukārt ir kāda skola, kur mācās daudz talantīgu, izskatīgu, jautru un interesantu cilvēku, no kuriem vairākus mums tad ir tas gods pazīt. Tā ir Rīgas 6. vidusskola. Tur mācījās un nu to pabeidza cilvēks, kura bilde google meklētājā atrodama pie vārda "hipsteri". Jā. Tas ir mūsu Rihards!

   Izlaidumā valdīja viegla nenopietnība. Protams, neiztikt bez saldsērības un tādēļ skolas direktors, jau kuro reizi paziņojot, ka pirmo reizi runā mikrofonā, teica runu, kas noteikti saturā līdzvērtīga visām citām direktoru runām skolu izlaidums. Māksla ir runāt un neko tā arī nepateikt!

   Mūsu Rihards drusku padiriģēja pašu izveidoto izlaiduma kori "Osvalds" un drusciņ paimprovizēja ar savu runu. Ai, jums to vajadzēja dzirdēt!

   Šis ir tikai sākums. Beigās Rihards bija tik ļoti nokrauts ar ziediem, ka līdzinājās staigājošam ziedu klēpim. Viņa mājas izskatās pēc ziedu veikaliņa.

   Viņš mums ir caur un cauri muzikāls, radošs un talantīgs.

 

   Uztaisījām kaudzi bloga stāstos iesaistīto draugu bildes. Viena apskatei. Pārējās ir tieši tādas pašas.

Smī.

Laurijs

Pieaugušie

   Janvāra beigas mūsu kompānijā nozīmē dubult-dzimšanas dienu. Tā nu tas ir sanācis, ka Kristam un man (Kaivijs) dzimumdienas ir tikai ar dienas atstarpi. Tad nu divu domu nav ir jāsvin kopā!

   Tā kā 21 ir tāds nopietns cipars, kā mēs to jau uzsvērām Laurija svētkos, tad izlēmām, ka kā nopietni cilvēki sāksim svinības kādā pieklājīgā kafejnīcā. Mūsu izvēle krita par labu ārkārtīgi piemīlīgajai "Fazendai". Par "Fazendu" var teikt tikai to labāko. Tur ir ļoti mājīgs un glīts interjers, jauka viesmīle un garšīgas kūkas. 

    Tā kā mēs visi esam varen aizņemti cilvēki, tad mums neizdevās satikties pirms tam un savienot Krista dāvanu ar lenti. Rihards bija dikti ieinteresēts šajā pasākumā, jo atzina, ka līdz šim vēl nav sējis dāvanai lentu. Tad nu viņš arī ļoti apņēmīgi ķērās pie darba. Jāatzīmē, ka tik rūpīgu lentas sējēju es nebiju sastapusi, un Rihards tam nodevās ar visu nopietnību. Gala rezultāts varbūt arī nebija tas glītākais, bet tas netraucēja Kristam dāvanu pēc dažām minūtēm saiņot vaļā.

   Kūka bija ārkārtīgi garda un Krists visu laiku brīdināja mūs, lai sargām savus gabalus, jo Laura redz izskatās ļoti aizdomīga. Iespējams tas viņam tā likās, jo, kad kūka tika atnesta, Laura izsaucās "Lieli gabali! Tas labi!" un strauji uzsāka kūkas ēšanu.

   Secinājums ir viens, nopietni cilvēki laikam no mums neiznāks. Sēžam visi kā sēžam, runājamies, Rihards, cenšoties ietilpināt kadrā ko vairāk no mums, drusku atšūpinās krēslā atpakaļ. Linda par brāli rūpējoties ieteic viņam tā nedarīt, jo "..tā taču var nogāzties!" Protams, kas notiek aptuveni pēc 30 sekundēm? Linda kaut kā iešūpina savu krēslu, un daudz netrūka, lai viņa nogāztos. Šajā attēlā jūs varat redzēt manu sejas izteiksmi redzot Lindas centienus apvelties.

 

   Lai nu kā pēc kūkas un vīna mēs visi dodamies pie manis un uzspēlēt kādu spēli. Dixit ir super un šovakar mums sazin kādā veidā nāk prātā filmas. Un sazin kādā veidā mēs pat saprotam kuras. Nu vismaz daži.

 

   Vakars bija brīnišķīgs un pēc spēlēm nemaz ar vēl nebeidzās. Es ceru, ka šie mīļcilvēki būs man līdzās arī, lai nosvinētu 31 dzimšanas dienu un arī 151, jo tad jau mēs būsim izdomājuši kā dzīvot mūžīgi.

   Lai veicas!

Miu,

Kaivijs

Dzimšanas diena

   Bija 26. novembris šajā pašā 2011. gadā. Lieliski piemērota diena, lai mēs visi beidzot savāktos kopā un nosvinētu to, kas jau sen bija svinams - manu Dzimšandienu, kas bijusi tik pirms 18 dienām. No vienas ballītes ārā un uzreiz otrā iekšā. Nedaudz paniska skraidīšana pa māju,kārtojot un gatavojot visu, kas gatavojams. Nezinu, kādeļ gan es tik naivi noteicu,ka viesi drīkst ierasties arī ātrāk kā paredzēts. Protams, nu bet protams, ka viņi ieradās vēl vēlāk.

   Jaunāki mēs nekļūstam un stulbāki arī it kā nē, tā nu ar šādu domu man tiek pasniegts dāvanu komplekts inteliģntiem cilvēkiem. Tajā ietilpst, es gan necitēšu, bet gan centīšos aptuveni šeit atstāstīt to domu un saturu.

   Pirmās lietas atvēršanu, Krists pavada ar nīgru skatienu un noteic, ka tik glīti iesaiņotas dāvanas neklājas plēst vaļā kā to darot es. Tās vispār nevajagot atpakot. Tātad, paka vaļā, teksts uz tās vēsta, ka inteliģntam cilvēkam pienākas ar saviem inteliģentajiem draugiem apmeklēt inteliģentu cilvēku pasākumus, tālab manā īpašumā nonākusi biļete uz operu, uz kuru mēs visi - es un mani inteliģentie draugi - dosimies kopā.

   Nākamā  paciņa, smukas bantes, Krista protesta runas plūdumi ir apklusināti un es svētsvinīgi pakoju vaļā nākamo dāvanas sastāvdaļu. Inteliģentam cilvēkam esot jāprot izvēlēties labu vīnu. Tā nu es tieku pie rozā vīna ar Kaivija un Lindas komentāru: "Tā pudelīte ir tik smukiņa!"

   Pēdējā dāvanas daļa ir resna no visām pusēm un visai kantaina. Jā. Grāmata. Smuki vāki. Jauni vāki. Stāsts sens. Autors sens. Arī manās mājās sens šīs grāmatas eksemplārs (un kā gan citādi tas varētu būt, ja mana omīte bija literatūras skolotāja), kura lapas sadzeltējušas un vietām klātas kāda ēdelīga lasītāja dažiem atstātiem nospiedumiņiem. Bet dubults neplīst un ir patīkami būt kādas jaunas, labas grāmatas pirmajam lasītājam.

   Dāvanas pie malas, un mēs pievēršamies ēšanai, runām un sarunām, un uzspēlējam arī tādu muļķīgu spēli, ko vasarā man ierādīja kursabiedrene -Aiva vārdā.

 

   Un tie jau nebūs draugi,ja kāds netiks apcelts vai neapcelsies pats. To mēs protam un to tad arī darām uz pilnu klapi.

   Šoreiz es necitēšu un neizplūdīšu sīkumos par tālāko, taču piemetināšu tik vienu - ja pie jums kādreiz viesojas Kaiva un pēc tam jūs savās mājās atrodat lieku telefonu, - tas ir Kaivas. Viņa tā mēz darīt. Telefona aizmiršana šai dāmai ir gluži vai kā tradīcija, kas novārtā netika pamesta arī šoreiz. Ak, ar ko tik es neesmu runājusi pa Kaivija telefonu, atbildot uz zvaniem, kamēr tas glabājas pie manis!

Šis bija jums mazai apjausmiņai par mūsu draugu vakaru.

Smī.
Laurijs